Anīss - vispārīgs apraksts
Anīss ir ikgadējs zālaugu augs, kas pieder pie lietussargu ģimenes. Tam augšā ir taisns apaļš kāts, kas sazarojas, un plāna vārpstas formas sakne. Apakšējās lapas ir veselas un ar garu kātiņu, bet augšējās lapas ir lineāri lancetiskas un divreiz plakanas. Anīzei ir balti mazi ziedi, kas savākti lietussargā, no kuriem vēlāk nogatavojas augļi - olšūnas dvushemyanki. Ziedēšana notiek jūnijā - jūlijā. Anīzam ir spēcīga specifiska smarža - salda un pikanta.
Anīss - augšanas veidi un vietas
Anīsu plaši izplata Kiprā, Grieķijā un Libānā. Lai iegūtu aromātiskus augļus, to audzē tādās valstīs kā Itālija, Spānija, Indija, Turcija, Meksika, Ķīna, ASV un Čīle. Starp valstīm, kas veido bijušo Padomju Savienību, anīsu visvairāk audzē Krievijā, Ukrainā, Moldovā, Vidusāzijas valstīs un Ziemeļkaukāzā.
Anīss - ārstnieciskās īpašības
Anīsa lietošana ir efektīva gremošanas sistēmas slimību gadījumā (tiek uzlabota sekrēcija, zarnu motoriskās funkcijas), vēdera uzpūšanās un apetītes stimulēšanai. Zīdīšanas uzlabošanai to ieteicams lietot mātēm, kas baro bērnu ar krūti.
Šo antiseptisko un atkrēpošanas līdzekli veiksmīgi lieto bronhīta, klepus, garo klepu, laringīta, traheīta un citu augšējo elpceļu slimību gadījumos. Anis ir pierādījis sevi sāpīgu menstruāciju un cikla traucējumu ārstēšanā. Normalizē aknas, aizkuņģa dziedzeri.
Anīsa zāļu formas
Terapeitisko līdzekļu ražošanā tiek izmantoti augļi. Kad lielākā daļa no tiem nogatavojas uz auga - tas tiek pļauts un žāvēts šķēlēs, pēc tam kults, atbrīvots no piemaisījumiem. Anīsa augļu ārstnieciskās īpašības tiek saglabātas trīs gadus.
Anīss - receptes
Lietošanai iekšpusē izmantojiet anīsa augļu infūziju (divas tējkarotes uz glāzi verdoša ūdens). Lietojiet 3-4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas glāzes ceturtajā daļā.
To plaši izmanto arī anīsa augļu tinktūra (20 g. Uz pusi glāzes 40% degvīna vai spirta), ko lieto 2-3 reizes dienā 20 pilieniem.
Kā atkrēpošanas zāles bronhektāzes ārstēšanai izmanto Oleum Anisi (anīsa eļļu): 2-3 pilienus dienā, 5 pilienus rafinētā cukurā.
Ar afoniju (balss zudumu) ieteicams lietot anīsa sēklu novārījumu. Lai to sagatavotu, jums ir jāpiepilda puse glāzes sēklu ar glāzi ūdens un vāriet apmēram 15 minūtes. Kad buljons nedaudz atdziest, to filtrē un sajauc ar liepas medus glāzes ceturto daļu, pēc tam uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai, ielej citā bļodā un pievieno 1 ēd.k. l konjaks. Pieņem katru pusstundu līdz pozitīvam efektam.
Liquor Ammonii anisatus (amonjaka anīsa pilieni) lieto 3-4 reizes dienā, 10 pilienus rafinētā cukurā kā atkrēpošanas līdzekli.
Tinctura Opii benzoica (opija-benzoskābes tinktūra) klepus lieto 20–40 pilienus kā atkrēpošanas līdzekli.
Ārējai lietošanai tiek izmantota ziede, kuru pagatavo no parastā anīsa sēklu pulvera un baltā hellebore saknes pulvera, kas ņemts vienādi un sajaukts ar cūkgaļas speķi proporcijā 1: 2. Tas ir līdzeklis pret pedikulozi (ļoti uzmanīgi lietojiet ziedes, jo baltais hellebore ir indīgs augs).
Anīss - kontrindikācijas
Retos gadījumos anīss var izraisīt ādas alerģiju. Tās lietošana ir stingri kontrindicēta hronisku kuņģa-zarnu trakta slimību, grūtniecības un kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas peptiskas čūlas gadījumā. Sākotnējā lietošana jāsāk ar mazām devām. Ar labu panesamību (ja nav galvassāpju, nelabuma utt.) Nākamajā dienā ir atļauts lietot darba devu.
Komentāri
