Iedzimtu sirds defektu skaita palielināšanās ir iespējamās globālās sasilšanas sekas. Vides ārsti nesen publicēja nozīmīga pētījuma rezultātus žurnālā JAHA.
Kā notiek sasilšana un iedzimti sirds defekti?
Iedzimtu sirds defektu cēlonis vēl nav noskaidrots. Pie iespējamiem faktoriem var pieskaitīt pārāk augstu gaisa temperatūru. Karstumam ir teratogēna iedarbība, kas ietekmē ne tikai dzīvniekus, bet arī cilvēkus.
Teratogēniskais efekts ir embrionālās attīstības pārkāpums agresīvu faktoru iedarbības dēļ.
Pēdējos gados 2 pētījumi norāda uz iespējamu sirds defektu palielināšanos pēc karstuma periodiem pavasarī vai vasarā. Monreālas universitātes zinātnieki ziņoja, ka sirds defektu izplatība ir palielinājusies no 878,9 līdz 979,5 uz 100 000 dzimušajiem. Īpaši vasaras temperatūrā virs 30 ° C vislielākais gadījumu skaits ir 2–8 grūtniecības nedēļās.
Citi zinātnieki nesen nonāca pie līdzīgiem secinājumiem, analizējot Nacionālo pētījumu par iedzimtu defektu novēršanu Amerikas Savienotajās Valstīs. Vairāk sirds defektu jaundzimušajiem tika novērots karstās dienās grūtniecības sākumā. No 3 līdz 11 karstuma dienām vasarā grūtniecības sākumā palielināja kambaru starpsienas defektu risku 2,17-3,24 reizes.
Ekstremāla karstuma dienas pavasarī bija saistītas ar starpribu starpsienas defektu skaita palielināšanos par 23-78%. Eksperti salīdzināja savus datus par klimata pārmaiņu scenārijiem 8 ASV reģionos laika posmā no 2025. līdz 2035. gadam.
NASA un Kosmosa pētījumu institūts ir paredzējuši vislielāko karsto dienu relatīvo pieaugumu vidusrietumu štatos vasaras mēnešos. Dienvidu un dienvidrietumu iedzīvotājus apgrūtina papildu intensīva karstuma periodi pavasarī.
Visnelabvēlīgākajā no 3 scenārijiem 8 reģionos 11 gadu laikā var būt aptuveni 7000 papildu dzemdību ar sirds mazspēju. Salīdzinājumam - valstī katru gadu piedzimst apmēram 40 000 bērnu ar sirds defektiem (325 miljoni iedzīvotāju).
Pēc zinātnieku domām, vissmagākais posms būs dienvidos un ziemeļrietumos, pēc tam vidusrietumos. Rietumi, teiksim, Kalifornijā, saudzēja papildu karstuma viļņus.
Pētnieki iesaka grūtniecēm grūtniecības sākumā izvairīties no ārkārtas karstuma. Īpaši grūtniecības laikā no 3 līdz 8 nedēļām karstās dienās viņiem nevajadzētu pārāk daudz laika pavadīt ārpus telpām.
Kurās valstīs tiek novērotas klimata pārmaiņas?
Vairāk nekā 30% pasaules iedzīvotāju šobrīd vismaz 20 dienas gadā dzīvo vietās, kur temperatūra un mitrums ir kaitīgs cilvēkiem. Saskaņā ar aplēsēm dabiskajās klimata izmaiņās šī proporcija līdz 2100. gadam palielināsies līdz 48–74%. Nāvīgi karstuma viļņi, piemēram, Čikāgā, Parīzē vai Maskavā, kļūst arvien biežāki.
1995. gada jūlijā Čikāgā pēc drudža, kas 5 dienas bija virs 40 grādiem pēc Celsija, nomira 740 cilvēki. Tikai 2003. gada karstuma viļņa laikā Parīzē gāja bojā 4870 cilvēki, un Eiropā tas sasniedza 70 000. Saskaņā ar oficiālo statistiku Maskavā 2010. gada vasarā no pārkaršanas nomira 10 860 cilvēki. Pēdējos gados vairāk karstuma viļņu ir bijis Ņujorkā, Vašingtonā, Losandželosā, Čikāgā un Toronto.
Gaisa kvalitāte ir pasliktinājusies arī daudzās valstīs. Saskaņā ar ziņojumu PM2.5 koncentrācija daļiņās kopš 1990. gada ir palielinājusies par 11,2%. Mūsdienās aptuveni 71% no 2971 PVO novērotajām pilsētām regulāri pārsniedz ieteiktos ierobežojumus.
Saskaņā ar pētnieku datiem, karstuma viļņiem pakļauto cilvēku skaits palielinājās par 125 miljoniem. 2018. gadā tika ietekmēti 175 miljoni cilvēku.
Sekas ir dažādas - no karstuma stresa vai insulta līdz esošās sirds mazspējas saasinājumam.
Ko darīt pārmērīga karstuma gadījumā?
Grūtniecēm un riska grupas pacientiem nav ieteicams iziet ārā atklātā saulē. Ir nepieciešams patērēt pietiekamu daudzumu šķidruma (vismaz 1,5 litri šķidruma) un bieži iet dušā.
Ja rodas reibonis vai galvassāpes, jums jāmeklē medicīniskā palīdzība. Savlaicīga vizīte pie ārsta palīdz novērst iespējamās pārkaršanas sekas.
